Ar nāvi saistītā dokumentācija un pabalsti

Nāves fakta reģistrācija

Apbedīšanas birojs DIALOGS palīdzēs Jums noformēt visus nepieciešamos dokumentus, kas saistīti ar miršanu un pabalsta saņemšanu.

Zvaniet mums jebkurā diennakts laikā pa tālruni  26118795. Strādājam bez brīvdienām un svētku dienām Rīgā un Rīgas rajonā. 

Paziņošana par nāves faktu Dzimtsarakstu nodaļā

• Par nāves fakto jāpaziņo jebkurai Dzimtsarakstu nodaļas iestādei ne vēlāk kā 6 darba dienu laikā pēc nāves iestāšanās vai mirušā atrašanas.

• Par nāves faktu jāpaziņo laulātajam, citam ģimenes loceklim vai citai personai, kurai ir kļuvis zināms par nāves faktu. Ja saistībā ar personas nāves faktu noris izmeklēšana, izmeklēšanas iestādei rakstiski jāinformē civilstāvokļa aktu reģistrēšanas iestāde.

• Ja persona ir mirusi ārstniecības iestādē, sociālajā vai rehabilitācijas iestādē, veco ļaužu pansionātā vai cietumā, un par nāves faktu nav paziņojuši mirušā radinieki vai citas personas, kurām kļuva zināms par nāves faktu, norādītās iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai personai rakstiski jāpaziņo civilstāvokļa aktu reģistrēšanas nodaļai par nāves faktu.

• Ja norādītās personas nav paziņojušas par nāves faktu, bet pašvaldībai ir kļuvis zināms par personas nāvi, tai rakstiski jāpaziņo civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādei par nāves faktu.

• Nāves fakts tiek reģistrēts, balstoties uz vienu no dokumentiem, kas apstiprina nāves faktu:
  • medicīnas izziņa par nāves iemeslu, ko izsniegusi medicīnas iestāde vai ārstniecības persona;
  • tiesas spriedums par nāves fakta apstiprināšanu vai personas atzīšanu par mirušu, rehabilitācijas iestāžu ziņojums par personas nāvi.

•  Lai reģistrētu nāves faktu, nepieciešams dokuments, kas apliecina mirušā personību (pase un personas apliecība, ja izsniegtas abas) un personas, kas paziņoja par nāvi, personu apliecinošs dokuments.

• Ja mirušais ir citas valsts pilsonis, nāves fakta reģistrēšanai nepieciešams dokuuments, kas apliecina mirušā personību, un uzturēšanās atļauja, ja tāda bija izsniegta.

• Ja neizdodas atrast dokumentus, kas apliecina mirušā personību, tad Dzimtsarakstu nodaļa iegūst visu informāciju no rīcībā esošajām vienotajām datu bāzēm.

• Ja ir miris jaundzimušais, primāri, jāreģistrē bērna dzimšanas fakts Dzimtsarakstu nodaļā, tikai tad jāreģistrē nāves fakts. Kad tiek reģistrēts bērna nāves fakts, jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība (ja tāda izsniegta), jānodod bērna pase (ja tā ir izsniegta).

Miršanas apliecības saņemšana

• Pēc nāves fakta reģistrēšanas amatpersona vai Dzimtsarakstu nodaļas darbinieks izsniedz miršanas apliecību pēc personas, kas paziņo par nāvi, pieprasījuma. 

• Dzimtsarakstu nodaļas iestāde veic ierakstu par nāvi un izsniedz miršanas apliecību.

• Miršanas apliecība nepieciešama mantojuma lietu sakārtošanai, apbedījuma vietas saņemšanai un citām lietām.

Saistošie normatīvie akti:

•  Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums;
• 2013.gada 3.septembra Ministru Kabineta Noteikumi Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem”.
  

Apbedīšanas pabalsts

Pabalsti, kurus piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)

• Kopš 2016.gada 1.janvāra pabalstu var pieprasīt 6 mēnešu laikā no nāves dienas.

• Vēršoties pēc pabalsta, jāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai.

• Iesnieguma apbedīšanas pabalsta piešķiršanai VSAA iesniegšana ir bezmaksas.

• Apdrošinātās personas ģimenes loceklim vai personai, kas faktiski veic apbedīšanu, apdrošinātās personas nāves gadījuumā ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu (tiek domāta tā persona, kura nāves dienā bija algots darbinieks vai pašnodarbināta persona). 

• Pensionāra nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas veica apbedīšanu, tiek izmaksāts apbedīšanas pabalsts divu mēnešu pensijas apmērā.

• Kad tiek saņemts apbedīšanas pabalsts, nav nepieciešamības pierādīt radniecību.

• Informācija par apbedīšanas pabalsta apmēru un personām, kurām ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu, ir pieejama VSAA mājaslapā, sadaļā     “Apbedīšanas pabalsts”    vai portālā   www.latvija.lv  sadaļā  “Apbedīšanas pabalsts”.

• Pieteikumu var aizpildīt elektroniski, aizpildot e-iesniegumu  portālā  www.latvija.lv 

• Iesniegumu var nosūtīt arī pa pastu VSAA nodaļu, kas ir tuvākā mirušā dzīvesvietai, vai iesniegt personīgi jebkurā VSAA nodaļā, vai vienotos klientu apkalpošanas centros.

• Ja pēc pakalpojuma griežas personīgi, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība).

Papildus informācija:

• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lapā, sadaļās Apbedīšanas pabalsts un Vienreizējs pabalsts mirušā laulātajam. 

Apbedīšanas pabalsti, kurus piešķir vietējās pašvaldības iestādes

• Pašvaldība, kurā ir reģistrēts mirušais, var piešķirt apbedīšanas pabalstu mirušā cilvēka radiniekiem.

• Tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu, apbedīšanas pabalsta apmērs un tā saņemšanas kārtība ir atkarīgas no konkrētās pašvaldības obligātajiem noteikumiem.

• Par iespēju iesniegt pieteikumu apbedīšanas pabalsta saņemšanai jāuzzina konkrētajā pašvaldībā. Atsevišķas pašvaldības ir publicējušas savas prasības portālā  www.latvija.lv (“Apbedīšanas pabalsts”).

• Informāciju par apbedīšanas pabalstu piešķiršanu Rīgā var atrast Rīgas domes Labklājības departamenta mājaslapā sadaļā  “Sociālo pabalstu veidi Rīgas pašvaldībā”.

Cita svarīga informācija

Mirušā apbedīšana

• Kapsēta – pārsvarā kapsētas zeme ir pašvaldības īpašumā, tāpēc kapsētu uzturēšanu, apbedīšanas vietas noteikšanas kārtību, kapličas izmantošanu u.c. nosaka saistošie pašvaldības noteikumi.

• Pašvaldībai ir tiesības pārvaldīt sev piederošo kapsētu vai nodot kapsētas pārvaldīšanas funkcijas apbedīšanas pakalpojumu piegādātājam.

• Kapa saņemšanai jāuzrāda miršanas apliecība.

• Jautājumus, kas saistīti ar kapa vietas rakšanu var risināt arī rituālo pakalpojumu sniedzējs, saskaņojot ar pašvaldību, kurā atrodas kapi. Bieži tas ir maksas pakalpojums, kura izmaksas jāprecizē iepriekš.

• Krematorijs – kremācijas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā var sniegt tikai tie komersanti, kas ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) kremācijas pakalpojumu sniegšana. Šo licenci izsniedz pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas krematorijs.

• Latvijā darbojas 2 krematoriji – Rīgā un Valmierā (Kocēnu rajons).

• Urnas ar cilvēka mirstīgajām atliekām var ierakt zemē vai ievietot kolumbārijā (urnu apbedījums) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības kapsētu uzturēšanas noteikumiem.

Saistītie noteikumi:

• MK 2010.gada 29.jūnija nolikums Nr.600 «“Kremācijas noteikumi”;
• Likums “Par pašvaldībām”;
• Valsts pārvaldes iekārtu likums.

Pārapbedīšana

• Cilvēka pārapbedīšanas kārtību nosaka vietējās pašvaldības kapsētu uzturēšanas noteikumi.

• Mirstīgās atliekas var atkārtoti apbedīt ne agrāk kā pēc gada pēc apbedīšanas.

• Virsapbedījumus, ja mirstīgās atliekas atrodas zārkā, var veikt 20 gadus pēc apbedīšanas. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

• Personai, kas vēlas atkārtoti apbedīt mirstīgās atliekas, jāsaņem apbedīšanas atļauja iestādēs, kas norādītas attiecīgās pašvaldības kapsētu uzturēšanas noteikumos.

• Lai Valsts sanitārajā inspekcijā saņemtu atļauju atkārtotai apbedīšanai, nepieciešami sekojoši dokumenti:
  • iesniegums,
  • miršanas apliecības kopija,
  • izziņa no kapsētas par apbedīšanas vietu, kurā tiek plānota atkārtota apbedīšana. 

• Noformēt mirušā ķermeņa pārapbedīšanas atļauju var arī elektroniski, portālā www.latvija.lv, izmantojot Veslības inspekcijas e-pakalpojumu  “Iesniegums Veselības inspekcijai”. 

Papildus informācija:

• Veselības inspekcijas mājaslapā, sadaļā “Miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja; apbedīšanas/pārapbedīšanas atļauja”.
• Cilvēka mirstīgo atlieku ekshumācija Rīgas municipālajās kapsētās: https://www.eriga.lv/ServiceCards/Default.aspx?cardExternalId=RD000097AJ0014

Sazinieties ar mums